Pavisam vēlu vakarā, īsi pirms ziemas saulgriežiem man piezvanīja Ieva no Brīvdabas muzeja un stāsta, ka tikuši pie lieliskā mūzikas instrumentu meistara Andra Rozes darinātās basītes, kurai nu steidzami ir vajadzīgs Mantelītis. Ko vajag, to vajag! Braucu ciemos, mērīju un zīmēju, vienlaikus funktierēju, kā lai to visu sabūvē kopā, lai soma būtu...
Somu Santai pasūtīja Māris, pāris dienas pēc savu somu saņemšanas, zvanīja man un teica, ka arī sievai vajadzētu, un, ja var uzspēt sašūt līdz Ziemassvētkiem, tad rūķim būšot nebūšot jālauza galva, ko zem eglītes likt.
Māris ar mani sazinājās un jau nākamajā dienā tikāmies, lai instrumentus nomērītu un izdomātu visas detaļas. Viņam pašam jau līdzi bija izšūtais vilka attēls, kuru bija iecerējis likt uz bungas somas, tad nu šim vilciņam visas krāsas pieskaņojām.
Baiba ar mani sazinājās ar jau skaidru vīziju, kādas somas vēlas. Lai gan sākotnēji bija padomā citas krāsas, apskatot audumu paraugus, izvēlējās melange pelēko ar zelta un sudraba metālisko diegu izšuvumiem, kas saulainā dienā koši iemirdzas.
Arta ar mani sazinājās, ka viņai esot vajadzība pēc divām kokles somām. Par šo košo, viss jau bija skaidrs, iedvesmu ņēmusi no vienas citas somas, kuras bilde un apraksts tepat manā mājaslapā ir senāk publicēta. Tikai šoreiz ne vilnas auduma, bet kodura. Man pašai bija tik neierasti, bet reizē arī priecīgi, atkal šūt ko tik košu, ka radās sajūta...
Lai gan otra Artas pasūtītā kokles soma nebija tik koša no ārpuses, tad iekšpusē gan, bija mazs pārsteigums saulaini dzeltenos toņos.
Aina pati ir izcila māksliniece un ļoti radošs cilvēks. Viņa atnāca pie manis ar jau gatavu zīmējumu un ideju, ko vēlētos redzēt uz savas bungas somas. Likām kopā audumus ar diegiem, līdz atradām īstos toņus. Ta nu tapa papardes lapa košos, ugunīgos vara toņos ar saules atspīdumiem, uz sūnzaļa auduma fona, Bet ir tik grūti to zaļumu noķert...
Ar mani sazinājās Zane, cilvēks, kas brīvajā laikā aizraujas ar ornitoloģiju. Lieta tāda, ka viņas kolēģim Imantam drīz jubileja, un tad nu šie izdomājuši, ka uzdāvinās viņam īpašu somu, kurā var ielikt, piemēram vistu vanaga mazuli, un droši nolaist lejā no koka, apgredzenot, un pēc tam tikpat droši šo uzcelt atpakaļ ligzdā. Tad nu tapa šī īpašā...
Cītarkokles soma ar lielu kabatu priekšpusē un divām plecu lencēm, lai var nēsāt kā mugursomu.
Aija ir viens varen aktīvs cilvēks, būt dabā, tas ir viņas īstais es. Pati savām rokām uzdarināja kokli, kas jauši vai nejauši uztapa zivs formā. Šī ir otrā soma, ko šuvu Aijai, kad jautāju, ko vēlies uz somas kā rotājumu, atbilde bija, ka, protams, bruņurupuci. Tad nu tapa domīgais purva bruņurupucis uz tumši zaļa vilnas auduma pamata.
BIja man te mapītēs radies neliels sajukums, pazudis īpašnieka vārds, ja atpazīsti, dod ziņu, pievienošu.
Ance dzīvo tepat netālu, tepat pa ceļam. Atbrauca ciemos ar savu putnu kokli, kuru pati bija apgleznojusi, ar kautrīgu lūgumu, vai var tādu pašu putniņu uz somas uzšūt? Protams, ka var un tika ar prieku izdarīts :)
Pašu Austru nesatiku, šķiet, tā bija viņas mamma, kas ar mani sazinājās, tad nu tapa tumši, naksnīgi zaila soma ar sudrabainu Austras koku.
Ja mājās dzīvo viens tāds cilvēciņš, kam kaķi un viss, kas ir saistīts ar šiem astaiņiem, ir pats mīļākais šai pasaulē, tad nu nekas cits neatliek kā šūt somu ar laimīgo kaķi virsū. Cik svarīgi, ka ir vairākas kabatas, kur ērti salikt visas tik ļoti līdzi vajadzīgās lietas, lai somu uzmestu plecos un dotos lielajos dienas piedzīvojumos.
Ansis ir viens kārtīgs, praktiskas dabas cilvēks. Skaidri zināja, kādu somu vajag, lai kokli būtu ērti pārvietot, ka vajag lielu kabatu ārpusē, ka maziņu iekšpusē un noteikti divas plecu lences.
Edgars ar mani sazinājās ar watsapp starpniecību, veiksmīgi sanāca tā, ka viņam bija ieplānots braukt uz manu galu, tāpēc sarunājām satikties, lai visu izrunātu un arī nomērītu kokli. Edgaram jau bija sava vīzija, ko viņš vēlas. Gribot tumšu mēļi zilu pusvilnas audumu āriņai un bronzas krāsas izšuvumu tieši tādu, kāds rotājas uz sudrabaini pelēkās...
Aigars bija ieguvis savā īpašumā īpašu kokli, kurai bija nepieciešams jauns mantelītis, jo iepriekšējais bija jau savu nokalpojis. Sarunājām satikties, lai noņemtu mērus un izrunātu detaļas. Aigaram jau bija sava vīzija, ko viņš vēlas, piemēram, ka vajadzīga atsevišķa kastītes veida kabatiņa, kurā ielikt salokāmo soliņu, lai tas vienmēr ir līdzi,...
Viendien pēc kokles spēles nodarbības pie Anša, viņš man parādīja divas nelielas, senas koklītes, esot viena meistara darinātas, sakot, ka vajadzēs šīm somas sašūt un īpašniece ar mani sazināsies.
Jāņa basa koncertkokles somas tapšana bija vēl viens izaicinājums man, jo instruments sver vairāk kā 12 kilogramus un tāpēc prasa nopietnākus stiprinājumus un arī pašu somas konstrukciju.
Indru pašu dzīvē, satiku tikai, kad soma bija gatava un vajadzēja to nodot īpašniecei. Kokles soma tika izplānota un tapa viņai pašai šajā procesā gandrīz neiesaistoties. To viņas vietā izdarīja māsa Anda. Tik vien kā sazvanījāmies, lai izvēlas somas "āriņas" auduma krāsu - tumšu zemes brūnu vai naksnīgi zilu. Abām māsām kokles ir vienādas, viena...
Uz tikšanos ar mani Anna atnāca kopā ar tēti. Kopā cilājām daudzos dažādo krāsu audumus. Tētis sākotnēji mazliet "vilka" domas uz mierīgajiem zemes toņiem, bet Anna skatu meta uz šo koši jo koši rozā, bet, kad nonācām līdz rotājumam uz somas āriņas, tad bija skaidrs, ka vajag un gribas to rozā, jo rotājums būs melns un somas sāniņi, lai...
Edīte mani uzrunāja iekš FB, ka vēlētots tikt pie somas savai koklei. Vien tas, ka vajadzētu ātrī, jo drīz atvaļinājums beidzas un dosies prom uz šā brīža mājām ārpus Latvijas. Par laimi, bija radies viens brīva laika lodziņš visā darbu jūrā, tad nu sarunājām tikties abām kaut kur pa ceļam, jo mērus koklītei ir jādabū, un audumus arī vajadzētu...
Britta ar mani sazinājās kādā saulainā, pašā vasaras sākuma dienā, esot nopirkusi kokli un gribot "saģērbt". Sarunājām tikšanos ar viņu un kokli, bet tanī dienā bija trakas lietusgāzes, un tā kā Britta visur pārvietojas ar velosipēdu, tad tas būtu neprāts savu jauniegūto draugu tā samērcēt. Tad nu devu norādījumus, ko un kā mērīt, kā pārzīmēt...
Artūra mandolīnas soma tapa, kad pati mandolīna jau kādu laiku bija nodzīvojusi mūsmājās bez kāda mantelīša. Kad pie apvāršņa parādījās ziņa, ka būs nometne ar muzicēšanu, un instruments ir jāņem līdzi, tapa šī soma. Vēlējos atsvaidzināt prasmes un zināšanas izšūšanā ar šujmašīnu "brīvo roku režīmā", tad nu tapa ugunskrusts kā rotājums un melnā...
Anda pie manis atnāca sakot, ka viņa pasūtīs divas somas, vienu sev, otru savai māsai. Runājoties un cilājot audumus, lai izvēlētos savu īpašo krāsu un materiālu, Andai manāmi iemirdzējās acis, ieraugot košo manis austo auduma gabaliņu, kas bija ieklīdis pie vilnas somu audumiem. Tam klāt piemeklējām mierīgi piena šokolādes brūno vilnas audumu....